Donovanoze (cirkšņa granuloma, venēriskā granuloma, tropu čūlu granuloma, piektā venēriskā slimība) – hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kas tiek nodota galvenokārt dzimumsakaru ceļā, izpaužas kā plašu granulamatozu ādas izčūlojumu parādīšanās, kā arī ģenitāliju un perianālā apgabala limfmezglu bojājumi.

Etioloģija

Venēriskās granulomas izraisītājs – baktērija Calymmatobacterium granulomatis, to atklāja 1905gadā ārsts Č. Donovans, tādēļ Calymmatobacterium granulomatis tiek saukti par Donovana ķermenīšiem.

Epidemioloģija

Ar venērisko granulomu slimo tikai cilvēki. Inficēšanās notiek galvenokārt dzimumsakaru ceļā, ievērojami retāk – sadzīves ceļā.

Labdabīgi apstākļi infekcijas izplatībai ir mitrs klimats un augsta apkārtējās vides temperatūra. Lielu lomu slimības izplatībā spēlē personiskās higiēnas neievērošana un gadījumu sakari.

Donovanoze – endēmiskā tropiskā slimība, plaši izplatīta Papua-Jaungvinejā, Indijā starp indusiem, Karību baseina valstīs, Centrālajā un Dienvid Āfrikā, Ķīnas dienvidu provincēs, centrālajā Austrālijā. ASV venēriskā granuloma ir reti sastopama, lielākā daļa saslimšanas gadījumu tiek novēroti dienvid-austrumu štatos un pārsvarā starp homoseksuālistiem. Brazīlijā venēriskā granuloma ieņem piekto vietu starp slimībām, kas tiek nodotas dzimumsakaru ceļā. Eiropā dotā slimība ir sastopama reti.

Klīniskā aina

Donovanozes inkubācijas periods ilgst no pāris dienām līdz 3 mēnešiem, vidēji 30 dienas.

Mikroorganisms iekļūst caur ādas bojājumiem un gļotādu, izsauc ādas, retāk zemādas iekaisumu. Agrīnie slimības simptomi – mezgliņš (papula) ar plakanu virsmu, zirņa lielumā. Mezgliņi sačūlo, izveidojot čūlas ar samtainu virsmu, nesāpīgi, ar piepaceltām malām. Čūlas dibens ir spilgti sarkanā krāsā, nedaudz graudainu virsmu. Kā likums tiek skarti dzimumorgāni (dzimumlocekļa galviņa, priekšādiņa, klitors, mazās kaunuma lūpas), starpene, tūpļa apvidus, cirkšņa apvidus, sejas, ķermeņa, plaukstu, apakšstilbu āda, deguna gļotāda, mutes, rīkles, balsenes apvidus. Donovanozes čūlas lēni aug perifērijā. Čūlu izdalījumi ir nelieli, serozi-strutaini, reizēm ar asiņu piemaisījumu, piemīt raksturīga smaka. Process norit salīdzinoši nesāpīgi, adenopātija nenozīmīga, slimnieka kopējais veselības stāvoklis neizmainās. Var parādīties papildus čūlas, ja inficētais materiāls tiek pārnests ar rokām uz ādu. Otrā vieta pēc sastopamības pieder mutes donovanoze. Tā atšķiras ar sāpju klātbūtni, process skar zobus. Pie neģenetālas donovanozes tiek skartas lūpas, smaganas, vaigus, rīkli, degunu, kaklu, krūtis. Sistēmas donovanoze, kas skar kaulus, locītavas, aknas un liesu, parādās reti.

Klīniskās formas:

Čūlu, verrukozā, ziedošā, nekrotiskā, sklerozējošā, gļotu, jauktā.

Čūlu forma

Donovanozes čūlu forma ir sastopama visbiežāk. Čūlas dzimumorgānu apvidū var būt pa vienai vai vairākas. Atšķiras ar noslieci uz veģetāciju veidošanos, augšanu, izplatību cirkšņa apvidū.

Verrukozā forma

Verrukozā forma raksturojas ar nedaudz asiņojošu, diezgan izteiktu bāli rozā kārpveidīgu saaugumu veidošanos uz nesāpīgo čūlu dibena.

Ziedošā forma

Ziedošās formas laikā veidojas spilgti sarkanas granulācijas ar samtainu, miklu virsmu. Čūlas dibens asi sāpīgs. Āda ap čūlu pietūkusi un infiltrēta. Izdalījumi no čūlas serozi – strutainas ar specifisku, nepatīkamu smaku. Slimnieki sūdzas par sāpēm un neciešamu niezi bojājumu vietās.

Nekrotiskā forma

Nekrotiskā forma ir vissmagākā un attīstās parasti pie hroniskas donovanozes gaitas. Tā veidojas, kad donovanozes čūlām pievienojas sekundāra infekcija. Parādās dziļas čūlas ar strutainu audu sadalīšanos. Bojājumi ātri izplatās perifērijā dziļumā, bojājot audus līdz pat fascijai, muskuļiem un kauliem. Sievietēm ārējie orgāni, starpene un tūpļa apvidus var būt pilnīgi sadalījušies. Vīriešiem ir iespējama dzimumlocekļa nekroze līdz pat pilnīgai tā sadalīšanās. Procesu pavada limfangis un limfadenīts. Ja process ģeneralizējas, var notikt infekcijas metastazēšanās uz vidējo ausi, aknām, liesu, kaulus. Ja nesāk savlaicīgu ārstēšanu, var attīstīties sepsis ar letālu iznākumu.

Sklerozējoša forma

Sklerozējošās formas laikā notiek ārējā urīnizvadkanāla, ānusa, vagīnas ieejas sašaurināšanās. Strauji izmainās dzimumorgānu anatomiskā uzbūve.

Jauktā forma

Jaukto donovanozi raksturo dažādām slimībām raksturīgu simptomu vienlaicīga parādīšanās.

Komplikācijas

Kā donovanozes sekas var būt tādas komplikācijas kā dzimumorgānu pseidoelefantiāze sievietēm, urīnizvadkanāla stenoze, maksts sašaurināšanās, dzimumlocekļa fimoze, dzimumlocekļa elefantiāze un nekroze, tūpļa sašaurināšanās, epidermoidā karcinoma.

Diagnostika

Balstās uz klīnisko ainu un laboratoro izmeklēšanu, sifilisa un mīkstā šankra izslēgšanu.

• seroloģiskās reakcijas uz sifilisu
• no čūlām iegūtā serozā šķidruma izmeklēšana uz bālo treponēmu mikroskopa tumšajā laukā.
• no čūlām iegūtā materiāla izmeklēšana uz streptobacillām
• materiāla izmeklēšana uz donovanozes izraisītāju

Ārstēšana

Donovanozes ārstēšanai pielieto antibiotikas: doksiciklīns, eritromicīns, tetraciklīns, trimetoprims-sulfametoksazols, linkomicīns, ampicilīns, hloramfenikols, azitromicīns, ciprofloksacīns.

Ķirurģiskā ārstēšana – elefantiāzes, deformējošo rētaudu likvidēšana, vulvektomija, ādas pārstādīšana. Nepieciešamība pēc šādām operācijām var rasties arī pacientiem ar izārstētu donovanozi, par cik nereti slimība beidzas ar kroplībām.

Profilakse

Profilakse ir identiska pasākumiem pie citām venēriskām saslimšanām. Personām, kurām ir dzimumattiecības ar pacientiem, kas sirgst ar cirkšņa granulomu, ir jāveic izmeklēšanu un ārstēšanu.