Veneroloģija

Veneroloģija (no latīņu Venus- Venēra, logos- zinātne) ir medicīnas nozare, kas pēta infekcijas slimības, kas no cilvēka cilvēkam tiek nodotas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, katru gadu pasaulē tiek reģistrēti vairāk kā 300 miljoni jaunu STS saslimšanas gadījumu. Šajā skaitlī ietilpst šo slimību komplikāciju un attālināto seku gadījumi, tādi kā dzimumceļu infekcijas, olvadu neauglība, augļa nāve, spontānie aborti, hroniskas sāpes mazajā iegurnī, dzimumsistēmas ļaundabīgie audzēji u.c. Bezsimptomu STS gadījumu skaits nav zināms un netiek novērtēts, un šis rezervuārs veicina to izplatību un nodošanu seksuālajiem partneriem un jaundzimušajiem.

Venēriskās slimības ir izplatītas visās pasaules valstīs. Bet mūsdienu ekonomiskie un sociālie apstākļi (urbanizācija un iedzīvotāju aktīva migrācija, zems dzīves līmenis, narkomānija, mūsdienīgas medicīniskās aprūpes nepieejamība) ievērojami palielina venērisko slimību izplatību.

Dzimumsakaru ceļā tiek nodotas ne tikai «klasiskās» venēriskās slimības, bet arī tādas infekcijas kā uroģenitālā hlamidioze, dzimumorgānu herpes, anoģenetālās kārpas, kandidoze, kontagiozais molusks, kaunuma pedikuloze, kašķis, hepatīti u.c.

Venēriskām slimībām ir raksturīga augsta kontagiozitāte, ātra izplatība starp atsevišķām iedzīvotāju grupām, dažām – bezsimptomu gaita, augsts komplikāciju rašanās risks (uroģenitālās sistēmas hroniskas iekaisuma slimības, neauglība, onkoloģiskas saslimšanas).

Savlaicīga veneroloģisko slimību atklāšana un ārstēšana ir ārkārtīgi svarīga jebkuram mūsdienu cilvēkam, kam rūp viņa veselība.

Indikācijas izmeklējumiem uz STI:

1. Jebkura STI diagnoze, tai skaitā anoģenitālās kārpas, dzimumorgānu herpes, HIV-infekcija

2. STI raksturīgu simptomu parādīšanās:

– izdalījumi no urīnizvadkanāla, sāpes urinācijas laikā, izsitumi vai čūlošanās dzimumorgānu rajonā, sāpes vai izdalījumi no taisnās zarnas, monoartrīts vai poliartrīts (locītavu bojājumi), konjunktivīts

– sievietēm – sāpes vēdera lejasdaļā, izdalījumi no maksts, menstruālā cikla traucējumi, sāpes dzimumakta laikā

– vīriešiem – dzimumlocekļa galviņas vai priekšādiņas iekaisuma pazīmes, sāpes starpenē un sēkliniekos

3. Riskanta uzvedība STI inficēšanās jomā:

– neaizsargāts dzimumakts ar jaunu partneri, partneri kam paralēli pastāv dzimumsakari ar citām personām vai partneri ar STS simptomiem

4. Iesaistīšanās komerciālā seksā (prostitūcijā) kā darbiniekam vai klientam

STS (slimības (infekcijas), kas tiek nodotas seksuāli transmisīvā ceļā) – slimību grupa, kurā apvienotas slimības, kas tiek nodotas galvenokārt dzimumsakaru ceļā. Tas ir plašāks termins, salīdzinot ar terminu «venēriskā slimība». STS sevī ietver veneroloģiskās slimības.

Praktiskajā dermatoveneroloģijā pieņemts iedalīt STS klasiskajās (tās arī ir veneroloģiskās slimības) un «jaunajās».

Pie klasiskajām STS pieder sifiliss, gonoreja, mīkstais šankrs, venēriskā limfogranulomatoze, un donovanoze.

“Jaunās” STS ir tādas saslimšanas kā hlamidioze, mikoplazma, ureaplazma, bakteriālais uretrīts, trihomoniāze, uroģenitālā kandidoze, bakteriālā vaginoze, dzimumorgānu herpes, cilvēka papilomas vīrusa infekcija (smailās kondilomas), HIV-infekcija u.c. Uz doto brīdi pastāv vairāk kā 30 ierosinātāji, kas var tikt nodoti dzimumsakaru ceļā (baktērijas, vīrusi, sēnītes, ektoparazīti).

Šajā vietnē tiek sniegta informācija par lielāko daļu veneroloģisko slimību, to etioloģiju simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu.

  • Konsultācija pie venerologa (tai skaitā anonīmi)
  • Venērisko saslimšanu laboratoriskā diagnostika, tai skaitā anonīmi (Cien. pacienti, lai izmeklējumi būtu kvalitatīvi, pirms analīžu nodošanas ir nepieciešams neurinēt 3-4 stundas!)
  • Seksuāli transmisīvu saslimšanu ārstēšana
  • Ādas saslimšanu, ar simptomiem uz ģenitālijām, ārstēšana
  • Profilakse pēc gadījuma sakariem