Gonoreja- infekcijas saslimšana, kuru izsauc specifisks izraisītājs- gonokoks, kas pārsvarā tiek nodots dzimumsakaru ceļā un raksturojas galvenokārt ar uroģenetālo orgānu gļotādas bojājumiem. Orāliģenetālu un anālu seksa kontaktu gadījumos ir iespējami rīkles un anālās atveres gļotādas bojājumi. Jaundzimušā inficēšanās var notikt izejot caur slimas mātes dzemdību ceļiem.

Infekcijas avots, galvenokārt, ir hroniskas gonorejas slimnieki, pārsvarā sievietes, par cik viņām hronisks process norit gandrīz nemanāmi, ilgstoši un grūtāk diagnosticējami.

Gonoreja tiek nodota galvenokārt dzimumsakaru ceļā. Atsevišķos gadījumos ir iespējama inficēšanās caur sadzīves priekšmetiem un higiēnas piederumiem (antisanitāri sadzīves apstākļi). Sabiedriskās vietās inficēties ar gonoreju nav iespējams.

Etioloģija

Gonorejas izraisītājs ir Neisseria gonorrhoeae- gram negatīva baktērija, diplokoks, kam piemīt kafijas pupiņu forma, kas ar savu ieliekto pusi ir pavērstas viena pret otru.

Gonokoi ir cilvēka parazīti. Ārpus cilvēka organisma tie ātri iet bojā. Uz tiem iznīcinoši iedarbojas antiseptiski preparāti, uzkarsēšana vairāk par 56°С, temperatūra zem 18°С, izkaltēšana, tiešie saules stari.

Gonoki aug uz mākslīgām barotnēm cilvēka olbaltuma (ascitiska agara) klātbūtnē, pie 37°С temperatūras.

Baktērijai ir labi izteikta trīs slāņu ārējā siena un citoplazmatiska membrāna, citoplazma ar ribosomām un kodola vakuolu. Pētot mikroskopiski, gonokoki parasti atrodas šūnu iekšpusē, leikocītu iekšpusē, parasti grupās, kā arī var novērot ārpus šūnu gonokokus.

Klasifikācija

Uz doto brīdi izmanto gonorejas klasifikāciju, kas izklāstīta Starptautiskajā statistiskās klasifikācijas saslimšanu X pārskatā (1999 g., sadaļa A. 54).

No klīniskā skata punkta pēc tā, cik sen ir notikusi inficēšanās, un cik izteikta ir klīniskā aina, izdala sekojošas formas:

• svaiga gonoreja (saslimšanas ilgums līdz 2 mēn.) – akūta (gonorrhea recens acuta); subakūta(gonorrhea recens subacuta); torpīda- mazsimptomu (gonorrhea recens torpida).
• hroniska gonoreja (saslimšanas ilgums lielāks par 2 mēnešiem vai nav noteikts)- gausa gaita ar periodiskiem saasinājumiem (gonorrhea chronica exacerbata).
• latenta gonoreja – vāji izteikti subjektīvi saslimšanas simptomi vai bezsimptomu klīniskā gaita (asimptoma gonoreja).

Klīniskā aina

Gonokoki skar urīnizvadkanāla, dzemdes, maksts, taisnās zarnas, mutes dobuma, deguna, rīkles gļotādu. Process var izplatīties uz prostatas dziedzeri, sēklas pūslīšiem, sēklinieku piedēkļiem, sēkliniekiem, sēklvadiem, bet sievietēm – dzemdi, olnīcām, olvadiem. Izplatoties asinsritē, gonokoki var izraisīt gonokoku sepsi un metastāzes dažādos orgānos. Šajā gadījumā tiek bojātas locītavas, acis, pleira, endokards, muskuļi, kauli, nervi. Jaundzimušajiem tiek skartas acis, attīstās konjunktivīts, keratīts.

Gonorejas klīniskā aina vīriešiem

Izplatītākā gonokoku infekcijas forma vīriešiem ir gonorejas uretrīts. Tas norit vairākās formās.

Svaigs akūts uretrīts

Inkubācijas periods parasti ir 3-5 dienas.

Pirmie simptomi – viegla nieze un dedzināšana uzrīnizvadkanāla ārējās atveres apvidū, īpaši urinācijas laikā. Pēc tam parādās tūska, bet uzspiežot uz urīnizvadkanālu no tā ārējās atveres parādās gļotaini-strutaini izdalījumi. Pēc 1-2 dienām strauji pastiprinās slimības simptomi – ārējās atveres apsārtums, izdalījumi kļūst strutaini. Locekļa priekšādiņa un galviņa kļūst sarkanas un tūskainas. Urīnizvadkanāls ir blīvs, iztaustot sāpīgs. Parādās sūdzības par dedzinošām, griezīgām sāpēm visā uretrā urinācijas laikā, sāpju sajūtu erekcijas laikā.

Attīstoties mugurējam uretrītam, slimības gaita paliek sarežģītāka, slimniekiem parādās bieža urinēšanas vēlme, sāpīgums un asins piles urinācijas beigās (terminālas sāpes, hematūrija), biežas erekcijas, pollūcijas ar asins piejaukumu spermā (hemospermija), kas saistīts ar iekaisuma procesu sēklas pauguriņā.

Svaigs subakūts gonorejas uretrīts

Pazīmes ir tādas pašas kā akūta gonorejas uretrīta gadījumā, bet ir vājāk izteiktas.

Svaigs mazsimptomu gonorejas uretrīts

To raksturo nenozīmīgas subjektīvas izjūtas. Ir sūdzības par niezi urīnizvadkanālā, spiedošām sāpēm starpenē, reizēm rodas sāpīgas pollūcijas. Izdalījumi no urīnizvadkanāla nelieli vai nav vispār.

Hronisks gonorejas uretrīts

Attīstās norimstot akūta un subakūta gonorejas uretrīta iekaisumam. Infekcijas pāreja hroniskā formā parasti notiek pašarstējoties, pārtraucot ārstēšanos, lietojot alkaholu, pie jauktām uroģenetālām infekcijām, hroniskām saslimšanām (cukura diabēts, alkoholisms).

Gonorejas komplikācijas vīriešiem

Gonorejas slimnieki, kas netiek ārstēti, ilgstošu laiku ir infekcijas avots. Turklāt viņiem nereti attīstās komplikācijas, kas noved pie smagām sekām. Izšķir sekojošas gonorejas komplikācijas vīriešiem: balanopostīts, fimoze, parafioze, limfangīts, kavernīts, kollikulīts, uretras striktūras, epididimīts, deferentīts, funikulīts, orhīts, prostatīts, vezikulīts.

Gonorejas komplicējas ar locekļa galviņas iekaisumu- balanītu un locekļa priekšādiņas iekšējās lapiņas iekaisumu- postītu. Parasti šie iekaisumi norit vienlaicīgi, izpaužoties kā balanopostīts. Pastiprinoties iekaisuma pazīmēm, tiek iesaistīta visa priekšādiņa, kas kļūst tūskaina un palielinās tā, ka nav iespējams to atvilkt, attīstās fimoze. Reizēm tūskainā un iekaisusī priekšādiņa saspiež locekļa galviņu- attīstās parafimoze.

Limfangīts- dzimumlocekļa limfvadu iekaisums (izpaužas ar blīvām, pietūkušam saitēm uz locekļa virsmas un ādas apsārtumu).

Kavernīts- dzimumlocekļa briedumķermeņu iekaisums (parādās sāpes dzimumloceklī erekcijas laikā, briedumķermenī var sataustīt blīvus mezgliņus, parādās sāpīgi sablīvējumi, sāpes un dzimumlocekļa saliekšanās erekcijas laika, apgrūtināta urinēšana).

Kollikulīts- sēklas pauguriņa bojājums (nelieli izdalījumi no kanāla, vēlme urinēt, termināla hematūrija. Kollikulīts var novest līdz priekšlaicīgai ejakulācijai, impotencei, neirastēnijai). Striktūras- urīnizvadkanāla sašaurināšanās (apgrūtināta urinēšana, vāja urīna strūkla).

Epididimīts- sēklinieku piedēkļu iekaisums, novēro bieži, un tas rodas, ja gonokoki iekļūst piedēklī no urīnizvadkanāla prostatas daļas (izpaužas ar sāpju parādīšanos sēklinieku piedēkļu un cirkšņa apvidū, novēro temperatūras paaugstināšanos līdz 39-40°С, drebuļus, vājumu. Piedēklis palielinās, kļūst blīvs un sāpīgs. Sēklinieku maisiņa āda sarkana, savilkta). Gonokoku izraisītie bojājumi piedēkļos pēc sevis atstāj rētaudus sēklinieku piedēkļu caurulītēs. Kā rezultātā rodas azoospermija un neauglība.

Deferentīts- sēklvada iekaisums un funkulīts- sēklas saites iekaisumu novēro vienlaicīgi ar sēklinieku piedēkļa iekaisumu (sēklvads ir sataustāms kā blīva, sāpīga saite).

Orhīts- sēklinieku bojājumi, novēro reti (izteiktas sāpes sēklinieku maisiņā, kopējā stāvokļa pasliktināšanās).

Prostatīts- prostatas dziedzera iekaisums, norit akūti vai hroniski (bieža vēlme urinēt, sāpes starpenē, spiedoša sajūta tūpļa apvidū. Hroniska procesa gaitā parādās pavājināta erekcija, pirmslaicīga ejakulācija, pavājināts orgasms, biežas sūdzības par nogurumu, aizkaitināmību).

Vezikulīts- sēklas pūslīšu iekaisums (izdalījumi, sāpes un nieze urīnizvadkanālā, sāpes urinācijas beigās).

Gonorejas klīnika sievietēm

Sievietēm gonorejas infekcijas īpatnība ir gausa un bezsimptomu gaita, infekcija bieži norit kā jaukta.

Sievietēm iedala apakšējo dzimumorgānu daļas gonorejā (uretrīts, parauretrīts, bartolinīts, vestibulīts, cervicīts, endocervicīts) un dzimumorgānu augšējās daļas gonorejā, jeb augšupejošā gonorejā (endometrīts, salpingīts, salpingo oophorīts, pelvioperitonīts).

Apakšējo dzimumorgānu daļas gonoreja

Uretrīts- urīnizvadkanāla bojājums (nieze kanālā, sāpes urinācijas sākumā, bieža vēlme urinēt, nenozīmīgi, gļotaini izdalījumi).

Parauretrīts- iekaisuma process parauretrālos vados, bieži ir kopā ar uretrītu (iztekas apsārtums, gļotaini-strutaini izdalījumi).

Vestibulīts- maksts priekštelpas iekaisums (apsārtums un tūska maksts priekštelpas apvidū, gļotaini-strutaini izdalījumi).

Bartolinīts- maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums (sarkans plankums dziedzera iztekkanāla iztekā, tūska, sāpīgums ap iekaisušo dziedzeri).

Cervicīts un endocervicīts- dzemdes kakla iekaisums un dzemdes kakla kanāla iekaisums ir bieža gonokoku infekcijas parādība sievietēm (gļotaini-strutaini izdalījumi no dzemdes kakla kanāla).

Augšējās dzimumorgānu daļas gonoreja

Endometrīts- dzemdes gļotādas iekaisums (sāpes vēdera lejasdaļā, menstruālā cikla traucējumi, gļotaini-strutaini un asiņaini izdalījumi).

Salpingīts- olvadu iekaisums, tā ir biežāk sastopamā augšupejošās gonokoku infekcijas izpausme (smeldzošas sāpes vēdera lejasdaļā).

Salpingo oophorīts- iekaisuma process, kas skar olvadus un olnīcas (smeldzošas sāpes vēdera lejasdaļā, paaugstināta temperatūra, menstruācijas intensitātes un ilguma traucējumi), noved pie saaugumu veidošanās. Gonokoku salpingo ooforīta rezultātā var attīstīties olvadu necaurejamība, kas var novest pie ārpusdzemdes grūtniecības, neauglības.

Pelvioperitonīts- vēderplēves iekaisums (sāpes vēdera lejasdaļā, meteorisms, aizcietējumi, slikta dūša, vemšana, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, vēdera sienas saspringums).

Diagnostika

Gonorejas diagnostika balstās uz saslimšanas anamnēzi (inficēšanās vēsturi), klīnisko ainu, izraisītāja konstatēšanu.

Izšķiroša nozīme ir laboratoriskās izmeklēšanas metodēm. Klīniskajā praksē gonorejas diagnosticēšanai izmanto bakterioskopisko un bakterioloģisko metodi, PĶR (polimerāzes ķēdes reakcija), imunofluorescences, imunofermentu metodes.

Ja ir aizdomas par gonokoku infekciju, izmeklē uzrīnizvadkanāla, dzemdes kanāla, dzemdes kakla kanāla, parauretālo vadu, maksts sienu izdalījumus; prostatas dziedzera sekrētu u.c.

Ārstēšana

Ārstējot gonoreju lielu uzmanību pievērš pavadošo infekciju atklāšanai un ārstēšanai (hlamidioze, trihomonioze u.c.) un paralēlai slimnieka partneru ārstēšanai. Ārstēšanu veic pēc speciālas shēmas. Pielieto antibakteriālus preparātus. Terapiju nozīmē ārsts- venerologs atkarībā no ārstēšanas veida, klīniskajām izpausmēm, saslimšanas stadijas, antibiotiku veida.

Profilakse

Profilakses pasākumi tādi paši kā citu venērisko saslimšanu gadījumos.