Pedikuloze ir parazitāra saslimšana, kuras izraisītājs ir utis. Utis ir parazīti asinssūcēji, kas raksturīgi cilvēkiem un atsevišķām dzīvnieku sugām.
Cilvēkam sastop trīs utu veidus, kas izsauc pedikulozi:
– galvas utis (pediculus humanus capitis)
– drēbju utis (pediculus vestimentorum)
– kaunuma utis (pediculus pubis vai phthirus pubis).
Etioloģija
Utis pieder kukaiņu kārtai Anoplura. Kukaiņiem ir trīs pāri spēcīgu kāju ar nadziņiem. Apaugļotas mātītes ar speciālas vielas palīdzību pie galvas matiem, kaunuma apmatojuma vai drēbju vīlēm pielīmē 150-300 oliņu. Utu oliņām (gnīdām) piemīt ovāla forma un to izmērs ir aptuveni 0,8mm. Kukaiņa attīstības ciklam ir trīs posmi: ola, kāpurs, nobriedis kukainis (imago). Pēc astoņām dienām parādās kāpuri un, izejot cauri trim pārtapšanām, pēc 2-3 nedēļām sasniedz savu dzimumbriedumu. Katras divas stundas utis sūc asinis, vienā reize izdzerot aptuveni 1ml asiņu, neēdušas tās var eksistēt tikai pāris dienas.
Galvas pedikuloze
Galvas pedikuloze (pediculosis) – saslimšana, kuru izraisa galvas utis, kas parazitē uz galvas matainās daļas.
Etioloģija
Galvas uts (pediculus humanus capitis) – kukainis sudrab-bālganā krāsā, aptuveni 3 mm liels. Inficēšanās parasti notiek ar slimnieka ķemmi, galvassegu, sadzīves priekšmetiem. Parasti skar bērnus un cilvēkus ar gariem matiem. Diezgan bieži skolās un bērnu dārzos notiek utu inficēšanās epidēmijas. Ārpus cilvēka uts dzīves ilgums sastāda ne vairāk kā 55 stundas.
Klīniskā aina
Galvas uts skar galvas mataino daļu, reti sastopamas bārdas vai kaunuma matos. Biežākā lokalizācijas vieta ir aiz ausīm. Utis sūc asinis katras 2-3 stundas. Pēc pāris dienām uz ādas sāk parādīties spilgti sarkani blīvi izcilnīši. Šie ādas simptomi rada cilvēkam diskomfortu, par cik uts siekalas nokļūstot koduma vietā izraisa spēcīgu niezi. Sakasījumi izraisa bakteriālu infekciju, ekzēmu, matu ērkuļu parādīšanos. Var attīstīties limfadenīts galvas pakauša un kakla daļā.
Diagnostika
Diagnozi uzstāda balstoties uz pacienta apskati, sūdzībām un utu klātbūtnes pierādīšanu. Ja utis nav redzamas, tad ir jāatklāj gnīdas, kas parasti atrodas matos aiz ausīm.
Ārstēšana
Jāiznīcina ir ne tikai utis, bet arī gnīdas. Ārstēšanā tiek izmantots Lindāns, Permetrīns, Malations u.c. Preparātus ir jāieziež visu matu garumā. Turklāt svarīgi pēc tam matus rūpīgi izķemmēt ar smalku ķemmīti, lai atbrīvotos no gnīdām. Daudz preparāti nav piemēroti grūtniecēm un barojošam mātēm, tādēļ ir nepieciešams konsultēties ar speciālistu.
Profilakse
Jāapaskata visas personas, kas ar slimnieku ir bijušas kontaktā. Ja ir aizdomas par saslimšanu, veikt ārstēšanu.
Drēbju pedikuloze
Doto slimību izraisa drēbju uts, kuras lokalizācijas vieta ir drēbju un veļās vīles. Tā izsauc ādas bojājumus, kas izskatās kā papulas, spilgti sarkani plankumi vai pūšļi ar asiņaini brūnu garoziņu centrā.
Etioloģija
Drēbju uts (pediculus humanus corporis vai pediculus vestimentorum) – tas ir kukainis, kas ir lielāks par galvas uti, tā izmērs ir aptuveni 4,5 mm. Abi tipi ir apakštipi un var krustoties savā starpā. Parastā dzīvē drēbju utis ir reti sastopamas, tās parasti novēro cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas. Drēbju uts uzturas ķermenim pieguļošā apģērbā, gnīdas kreļļu veidā novietojas drēbju vīlēs. Dotais utu tips ļoti ātri vairojas.
Klīniskā aina
Uts koduma vietā parādās papulas, sīki pūslīši un spilgti sarkani plankumi ar asins garoziņu centrā. Raksturīga ir stipra nieze. Pacienta āda pārklāta ar švīku vieda sakasījumiem, kuri sekundāri inficējas. Šādā veidā rodas vaganta āda (cutis vagantium) – uz ādas parādās gaišas rētiņas, kuras ieskauj hiperpigmentācija. Drēbju uts ir dažādu slimību (izsitumu tīfs, atguļas tīfs un piecdienu drudzis) pārnēsātājs.
Diagnostika
Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz klīnisko ainu un pacienta apskati, ka arī uz utu klātbūtni pacienta drēbēs un veļā.
Ārstēšana
Jāveic veļas vārīšana un dezinfekcija. Ādas bojājumu ārstēšanu veic dermatologs atkarībā no slimības izpausmēm.
Kaunuma pedikuloze
Kaunuma pedikuloze (phthiriasis) – tā ir saslimšana, kuru izraisa kaunuma utis. Tās lokalizācijas vieta ir – kaunuma, krūšu, padušu apmatojums, skropstas, uzacis.
Etioloģija
Kaunuma uts ir 2 mm liels kukainis, kas ir īsāks par pārējām utīm. Kaunuma utis, atšķirībā no citām utīm, kustās ļoti lēni, tādēļ tās ir grūtāk atpazīt. Tās lēni vairojas, bet to grnīdas ir labi pamanāmas. Inficēšanās notiek cieša ķermeņa kontakta , biežāk dzimumakta, laikā . Ir iespējama bērnu inficēšanās no vecākiem, caur veļu, apģērbu.
Klīniskā aina
Kaunuma utu lokalizācija – apgabali ar sviedru dziedzeriem: kaunums, ģenitāliju apvidus, krūtis, vēders un paduses. Ir gadījumi, kad šos parazītus atklāj galvas matainajā daļā, skropstās, uzacīs, bet to biežāk novēro maziem bērniem. Kaunuma pedikulozes gadījumā nieze ir neliela un pastiprinās tikai nakts laikā. Sakasījumu vietas nenovēro. Lokalizācijas vietā var atklāt pelēkus vai tērauda krāsas plankumus naga lielumā – maculae coeruleae. Šo parādību izskaidro tas, ka pēc uts siekalu iekļūšanas notiek zaļganu hemoglobīna sabrukšanas produktu uzkrāšanās. Bērniem var novērot gaišas kreveles ap skropstām un plakstiņu pietūkumu.
Diagnostika
Diagnozi uzstāda balstoties uz klīnisko ainu, utu vai gnīdu atklāšanu. Svarīga pazīme diagnosticēšanai ir zilgani plankumi uz gurniem un vēdera lejasdaļā.
Ārstēšana
Ārstēšanu nozīmē pēc tās pašas shēmas, ko galvas utu gadījumā. Ja pacientam ir biezs ķermeņa apmatojums, to ir nepieciešams apstrādāt. Īpaši apgrūtināta ir skropstu un uzacu ārstēšana, jo dotie preparāti var izraisīt konjunktivītu.